lāticlāvius (feminine lāticlāvia, neuter lāticlāvium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lāticlāvius | lāticlāvia | lāticlāvium | lāticlāviī | lāticlāviae | lāticlāvia | |
genitive | lāticlāviī | lāticlāviae | lāticlāviī | lāticlāviōrum | lāticlāviārum | lāticlāviōrum | |
dative | lāticlāviō | lāticlāviae | lāticlāviō | lāticlāviīs | |||
accusative | lāticlāvium | lāticlāviam | lāticlāvium | lāticlāviōs | lāticlāviās | lāticlāvia | |
ablative | lāticlāviō | lāticlāviā | lāticlāviō | lāticlāviīs | |||
vocative | lāticlāvie | lāticlāvia | lāticlāvium | lāticlāviī | lāticlāviae | lāticlāvia |
lāticlāvius m (genitive lāticlāviī or lāticlāvī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | lāticlāvius | lāticlāviī |
genitive | lāticlāviī lāticlāvī1 |
lāticlāviōrum |
dative | lāticlāviō | lāticlāviīs |
accusative | lāticlāvium | lāticlāviōs |
ablative | lāticlāviō | lāticlāviīs |
vocative | lāticlāvie | lāticlāviī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).