lībertus (“freedman”) + -īnus
lībertīnus (feminine lībertīna, neuter lībertīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lībertīnus | lībertīna | lībertīnum | lībertīnī | lībertīnae | lībertīna | |
genitive | lībertīnī | lībertīnae | lībertīnī | lībertīnōrum | lībertīnārum | lībertīnōrum | |
dative | lībertīnō | lībertīnae | lībertīnō | lībertīnīs | |||
accusative | lībertīnum | lībertīnam | lībertīnum | lībertīnōs | lībertīnās | lībertīna | |
ablative | lībertīnō | lībertīnā | lībertīnō | lībertīnīs | |||
vocative | lībertīne | lībertīna | lībertīnum | lībertīnī | lībertīnae | lībertīna |
lībertīnus m (genitive lībertīnī, feminine lībertīna); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | lībertīnus | lībertīnī |
genitive | lībertīnī | lībertīnōrum |
dative | lībertīnō | lībertīnīs |
accusative | lībertīnum | lībertīnōs |
ablative | lībertīnō | lībertīnīs |
vocative | lībertīne | lībertīnī |