From likums (“law”) + -īgs (with likums from likt (“to put, to place”) + -ums).
likumīgs (definite likumīgais, comparative likumīgāks, superlative vislikumīgākais, adverb likumīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | likumīgs | likumīgi | likumīga | likumīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | likumīga | likumīgu | likumīgas | likumīgu | |||||
dative (datīvs) | likumīgam | likumīgiem | likumīgai | likumīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | likumīgu | likumīgus | likumīgu | likumīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | likumīgu | likumīgiem | likumīgu | likumīgām | |||||
locative (lokatīvs) | likumīgā | likumīgos | likumīgā | likumīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||