Present active participle of lītigō (“dispute, litigate”)
lītigāns (genitive lītigantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | lītigāns | lītigantēs | lītigantia | ||
genitive | lītigantis | lītigantium | |||
dative | lītigantī | lītigantibus | |||
accusative | lītigantem | lītigāns | lītigantēs lītigantīs |
lītigantia | |
ablative | lītigante lītigantī1 |
lītigantibus | |||
vocative | lītigāns | lītigantēs | lītigantia |
1When used purely as an adjective.
lītigāns m (genitive lītigantis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | lītigāns | lītigantēs |
genitive | lītigantis | lītigantum |
dative | lītigantī | lītigantibus |
accusative | lītigantem | lītigantēs |
ablative | lītigante | lītigantibus |
vocative | lītigāns | lītigantēs |