locupletaturus

Hello, you have come here looking for the meaning of the word locupletaturus. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word locupletaturus, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say locupletaturus in singular and plural. Everything you need to know about the word locupletaturus you have here. The definition of the word locupletaturus will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition oflocupletaturus, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

Future active participle of locuplētō

Participle

locuplētātūrus (feminine locuplētātūra, neuter locuplētātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative locuplētātūrus locuplētātūra locuplētātūrum locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūra
genitive locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūrī locuplētātūrōrum locuplētātūrārum locuplētātūrōrum
dative locuplētātūrō locuplētātūrae locuplētātūrō locuplētātūrīs
accusative locuplētātūrum locuplētātūram locuplētātūrum locuplētātūrōs locuplētātūrās locuplētātūra
ablative locuplētātūrō locuplētātūrā locuplētātūrō locuplētātūrīs
vocative locuplētātūre locuplētātūra locuplētātūrum locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūra