locupletatus

Hello, you have come here looking for the meaning of the word locupletatus. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word locupletatus, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say locupletatus in singular and plural. Everything you need to know about the word locupletatus you have here. The definition of the word locupletatus will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition oflocupletatus, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

Perfect passive participle of locuplētō (enrich, embellish).

Participle

locuplētātus (feminine locuplētāta, neuter locuplētātum); first/second-declension participle

  1. enriched, made wealthy, having been enriched.
  2. embellished, having been embellished.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative locuplētātus locuplētāta locuplētātum locuplētātī locuplētātae locuplētāta
genitive locuplētātī locuplētātae locuplētātī locuplētātōrum locuplētātārum locuplētātōrum
dative locuplētātō locuplētātae locuplētātō locuplētātīs
accusative locuplētātum locuplētātam locuplētātum locuplētātōs locuplētātās locuplētāta
ablative locuplētātō locuplētātā locuplētātō locuplētātīs
vocative locuplētāte locuplētāta locuplētātum locuplētātī locuplētātae locuplētāta