Perfect passive participle of locuplētō (“enrich, embellish”).
locuplētātus (feminine locuplētāta, neuter locuplētātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | locuplētātus | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta | |
genitive | locuplētātī | locuplētātae | locuplētātī | locuplētātōrum | locuplētātārum | locuplētātōrum | |
dative | locuplētātō | locuplētātae | locuplētātō | locuplētātīs | |||
accusative | locuplētātum | locuplētātam | locuplētātum | locuplētātōs | locuplētātās | locuplētāta | |
ablative | locuplētātō | locuplētātā | locuplētātō | locuplētātīs | |||
vocative | locuplētāte | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta |