From mīlēt (“to love”) + -ājs.
| Audio: | (file) |
mīlētājs m (1st declension, feminine form: mīlētāja)
The irregularly derived forms mīļotājs, mīļotāja in the sense of "one who likes (something), lover (of something)" is much more frequently used than the regularly derived form mīlētājs, mīlētāja — the latter is more often used in the sense of "one who has sex."
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | mīlētājs | mīlētāji |
| accusative (akuzatīvs) | mīlētāju | mīlētājus |
| genitive (ģenitīvs) | mīlētāja | mīlētāju |
| dative (datīvs) | mīlētājam | mīlētājiem |
| instrumental (instrumentālis) | mīlētāju | mīlētājiem |
| locative (lokatīvs) | mīlētājā | mīlētājos |
| vocative (vokatīvs) | mīlētāj | mīlētāji |