Future active participle of mandūcō.
mandūcātūrus (feminine mandūcātūra, neuter mandūcātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mandūcātūrus | mandūcātūra | mandūcātūrum | mandūcātūrī | mandūcātūrae | mandūcātūra | |
genitive | mandūcātūrī | mandūcātūrae | mandūcātūrī | mandūcātūrōrum | mandūcātūrārum | mandūcātūrōrum | |
dative | mandūcātūrō | mandūcātūrae | mandūcātūrō | mandūcātūrīs | |||
accusative | mandūcātūrum | mandūcātūram | mandūcātūrum | mandūcātūrōs | mandūcātūrās | mandūcātūra | |
ablative | mandūcātūrō | mandūcātūrā | mandūcātūrō | mandūcātūrīs | |||
vocative | mandūcātūre | mandūcātūra | mandūcātūrum | mandūcātūrī | mandūcātūrae | mandūcātūra |