Past participle of mānsuēscō.
mānsuētus (feminine mānsuēta, neuter mānsuētum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mānsuētus | mānsuēta | mānsuētum | mānsuētī | mānsuētae | mānsuēta | |
genitive | mānsuētī | mānsuētae | mānsuētī | mānsuētōrum | mānsuētārum | mānsuētōrum | |
dative | mānsuētō | mānsuētae | mānsuētō | mānsuētīs | |||
accusative | mānsuētum | mānsuētam | mānsuētum | mānsuētōs | mānsuētās | mānsuēta | |
ablative | mānsuētō | mānsuētā | mānsuētō | mānsuētīs | |||
vocative | mānsuēte | mānsuēta | mānsuētum | mānsuētī | mānsuētae | mānsuēta |