From margarīta (“pearl”) + -ārius (suffix forming relational adjectives and agent nouns).
margarītārius (feminine margarītāria, neuter margarītārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | margarītārius | margarītāria | margarītārium | margarītāriī | margarītāriae | margarītāria | |
genitive | margarītāriī | margarītāriae | margarītāriī | margarītāriōrum | margarītāriārum | margarītāriōrum | |
dative | margarītāriō | margarītāriae | margarītāriō | margarītāriīs | |||
accusative | margarītārium | margarītāriam | margarītārium | margarītāriōs | margarītāriās | margarītāria | |
ablative | margarītāriō | margarītāriā | margarītāriō | margarītāriīs | |||
vocative | margarītārie | margarītāria | margarītārium | margarītāriī | margarītāriae | margarītāria |
margarītārius m (genitive margarītāriī or margarītārī); second declension
Second-declension noun.
1Found in older Latin (until the Augustan Age).