Perfect passive participle of marītō (“marry, wed”).
marītātus (feminine marītāta, neuter marītātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | marītātus | marītāta | marītātum | marītātī | marītātae | marītāta | |
genitive | marītātī | marītātae | marītātī | marītātōrum | marītātārum | marītātōrum | |
dative | marītātō | marītātae | marītātō | marītātīs | |||
accusative | marītātum | marītātam | marītātum | marītātōs | marītātās | marītāta | |
ablative | marītātō | marītātā | marītātō | marītātīs | |||
vocative | marītāte | marītāta | marītātum | marītātī | marītātae | marītāta |