From mendācium (“a lie”) + -ōsus (“full of”).
mendāciōsus (feminine mendāciōsa, neuter mendāciōsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mendāciōsus | mendāciōsa | mendāciōsum | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsa | |
genitive | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsī | mendāciōsōrum | mendāciōsārum | mendāciōsōrum | |
dative | mendāciōsō | mendāciōsae | mendāciōsō | mendāciōsīs | |||
accusative | mendāciōsum | mendāciōsam | mendāciōsum | mendāciōsōs | mendāciōsās | mendāciōsa | |
ablative | mendāciōsō | mendāciōsā | mendāciōsō | mendāciōsīs | |||
vocative | mendāciōse | mendāciōsa | mendāciōsum | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsa |