From mendācium (“a lie”) + -ōsus (“full of”).
mendāciōsus (feminine mendāciōsa, neuter mendāciōsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | mendāciōsus | mendāciōsa | mendāciōsum | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsa | |
Genitive | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsī | mendāciōsōrum | mendāciōsārum | mendāciōsōrum | |
Dative | mendāciōsō | mendāciōsō | mendāciōsīs | ||||
Accusative | mendāciōsum | mendāciōsam | mendāciōsum | mendāciōsōs | mendāciōsās | mendāciōsa | |
Ablative | mendāciōsō | mendāciōsā | mendāciōsō | mendāciōsīs | |||
Vocative | mendāciōse | mendāciōsa | mendāciōsum | mendāciōsī | mendāciōsae | mendāciōsa |