Future active participle of mendīcō
mendīcātūrus (feminine mendīcātūra, neuter mendīcātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mendīcātūrus | mendīcātūra | mendīcātūrum | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūra | |
genitive | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūrī | mendīcātūrōrum | mendīcātūrārum | mendīcātūrōrum | |
dative | mendīcātūrō | mendīcātūrae | mendīcātūrō | mendīcātūrīs | |||
accusative | mendīcātūrum | mendīcātūram | mendīcātūrum | mendīcātūrōs | mendīcātūrās | mendīcātūra | |
ablative | mendīcātūrō | mendīcātūrā | mendīcātūrō | mendīcātūrīs | |||
vocative | mendīcātūre | mendīcātūra | mendīcātūrum | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūra |