From mēnsa (“table, board, counter”) + -ārius.
mēnsārius (feminine mēnsāria, neuter mēnsārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mēnsārius | mēnsāria | mēnsārium | mēnsāriī | mēnsāriae | mēnsāria | |
genitive | mēnsāriī | mēnsāriae | mēnsāriī | mēnsāriōrum | mēnsāriārum | mēnsāriōrum | |
dative | mēnsāriō | mēnsāriae | mēnsāriō | mēnsāriīs | |||
accusative | mēnsārium | mēnsāriam | mēnsārium | mēnsāriōs | mēnsāriās | mēnsāria | |
ablative | mēnsāriō | mēnsāriā | mēnsāriō | mēnsāriīs | |||
vocative | mēnsārie | mēnsāria | mēnsārium | mēnsāriī | mēnsāriae | mēnsāria |
mēnsārius m (genitive mēnsāriī or mēnsārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | mēnsārius | mēnsāriī |
genitive | mēnsāriī mēnsārī1 |
mēnsāriōrum |
dative | mēnsāriō | mēnsāriīs |
accusative | mēnsārium | mēnsāriōs |
ablative | mēnsāriō | mēnsāriīs |
vocative | mēnsārie | mēnsāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).