From *mercēdnārius/*mercēdinārius, from Latin mercēs. Compare mercēdonius.
mercēnārius (feminine mercēnāria, neuter mercēnārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mercēnārius | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria | |
genitive | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāriī | mercēnāriōrum | mercēnāriārum | mercēnāriōrum | |
dative | mercēnāriō | mercēnāriae | mercēnāriō | mercēnāriīs | |||
accusative | mercēnārium | mercēnāriam | mercēnārium | mercēnāriōs | mercēnāriās | mercēnāria | |
ablative | mercēnāriō | mercēnāriā | mercēnāriō | mercēnāriīs | |||
vocative | mercēnārie | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria |