From *mercēdnārius/*mercēdinārius, from Latin mercēs. Compare mercēdonius.
mercēnārius (feminine mercēnāria, neuter mercēnārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | mercēnārius | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria | |
Genitive | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāriī | mercēnāriōrum | mercēnāriārum | mercēnāriōrum | |
Dative | mercēnāriō | mercēnāriō | mercēnāriīs | ||||
Accusative | mercēnārium | mercēnāriam | mercēnārium | mercēnāriōs | mercēnāriās | mercēnāria | |
Ablative | mercēnāriō | mercēnāriā | mercēnāriō | mercēnāriīs | |||
Vocative | mercēnārie | mercēnāria | mercēnārium | mercēnāriī | mercēnāriae | mercēnāria |