Perfect passive participle of merīdiō.
merīdiātus (feminine merīdiāta, neuter merīdiātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | merīdiātus | merīdiāta | merīdiātum | merīdiātī | merīdiātae | merīdiāta | |
genitive | merīdiātī | merīdiātae | merīdiātī | merīdiātōrum | merīdiātārum | merīdiātōrum | |
dative | merīdiātō | merīdiātae | merīdiātō | merīdiātīs | |||
accusative | merīdiātum | merīdiātam | merīdiātum | merīdiātōs | merīdiātās | merīdiāta | |
ablative | merīdiātō | merīdiātā | merīdiātō | merīdiātīs | |||
vocative | merīdiāte | merīdiāta | merīdiātum | merīdiātī | merīdiātae | merīdiāta |