Perfect passive participle of meritō
meritātus (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | meritātus | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |
genitive | meritātī | meritātae | meritātī | meritātōrum | meritātārum | meritātōrum | |
dative | meritātō | meritātae | meritātō | meritātīs | |||
accusative | meritātum | meritātam | meritātum | meritātōs | meritātās | meritāta | |
ablative | meritātō | meritātā | meritātō | meritātīs | |||
vocative | meritāte | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta |