Perfect participle of miseror.
miserātus (feminine miserāta, neuter miserātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | miserātus | miserāta | miserātum | miserātī | miserātae | miserāta | |
genitive | miserātī | miserātae | miserātī | miserātōrum | miserātārum | miserātōrum | |
dative | miserātō | miserātae | miserātō | miserātīs | |||
accusative | miserātum | miserātam | miserātum | miserātōs | miserātās | miserāta | |
ablative | miserātō | miserātā | miserātō | miserātīs | |||
vocative | miserāte | miserāta | miserātum | miserātī | miserātae | miserāta |