Present participle of mītēscō
mītēscēns (genitive mītēscentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | mītēscēns | mītēscentēs | mītēscentia | ||
genitive | mītēscentis | mītēscentium | |||
dative | mītēscentī | mītēscentibus | |||
accusative | mītēscentem | mītēscēns | mītēscentēs mītēscentīs |
mītēscentia | |
ablative | mītēscente mītēscentī1 |
mītēscentibus | |||
vocative | mītēscēns | mītēscentēs | mītēscentia |
1When used purely as an adjective.