From monīle (“necklace, collar”) + -fer (“carrying”).
monīlifer (feminine monīlifera, neuter monīliferum); first/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er)
First/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er).
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | monīlifer | monīlifera | monīliferum | monīliferī | monīliferae | monīlifera | |
genitive | monīliferī | monīliferae | monīliferī | monīliferōrum | monīliferārum | monīliferōrum | |
dative | monīliferō | monīliferae | monīliferō | monīliferīs | |||
accusative | monīliferum | monīliferam | monīliferum | monīliferōs | monīliferās | monīlifera | |
ablative | monīliferō | monīliferā | monīliferō | monīliferīs | |||
vocative | monīlifer | monīlifera | monīliferum | monīliferī | monīliferae | monīlifera |