From mulier (“woman”) + -ārius (adjective-forming derivational suffix).
mulierārius (feminine mulierāria, neuter mulierārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mulierārius | mulierāria | mulierārium | mulierāriī | mulierāriae | mulierāria | |
genitive | mulierāriī | mulierāriae | mulierāriī | mulierāriōrum | mulierāriārum | mulierāriōrum | |
dative | mulierāriō | mulierāriae | mulierāriō | mulierāriīs | |||
accusative | mulierārium | mulierāriam | mulierārium | mulierāriōs | mulierāriās | mulierāria | |
ablative | mulierāriō | mulierāriā | mulierāriō | mulierāriīs | |||
vocative | mulierārie | mulierāria | mulierārium | mulierāriī | mulierāriae | mulierāria |
mulierārius m (genitive mulierāriī or mulierārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | mulierārius | mulierāriī |
genitive | mulierāriī mulierārī1 |
mulierāriōrum |
dative | mulierāriō | mulierāriīs |
accusative | mulierārium | mulierāriōs |
ablative | mulierāriō | mulierāriīs |
vocative | mulierārie | mulierāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).