From multus (“many”) + -i- + pūnctātus.
multipūnctātus (feminine multipūnctāta, neuter multipūnctātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | multipūnctātus | multipūnctāta | multipūnctātum | multipūnctātī | multipūnctātae | multipūnctāta | |
genitive | multipūnctātī | multipūnctātae | multipūnctātī | multipūnctātōrum | multipūnctātārum | multipūnctātōrum | |
dative | multipūnctātō | multipūnctātae | multipūnctātō | multipūnctātīs | |||
accusative | multipūnctātum | multipūnctātam | multipūnctātum | multipūnctātōs | multipūnctātās | multipūnctāta | |
ablative | multipūnctātō | multipūnctātā | multipūnctātō | multipūnctātīs | |||
vocative | multipūnctāte | multipūnctāta | multipūnctātum | multipūnctātī | multipūnctātae | multipūnctāta |