Perfect passive participle of mūnerō (“reward, honor”).
mūnerātus (feminine mūnerāta, neuter mūnerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | mūnerātus | mūnerāta | mūnerātum | mūnerātī | mūnerātae | mūnerāta | |
genitive | mūnerātī | mūnerātae | mūnerātī | mūnerātōrum | mūnerātārum | mūnerātōrum | |
dative | mūnerātō | mūnerātae | mūnerātō | mūnerātīs | |||
accusative | mūnerātum | mūnerātam | mūnerātum | mūnerātōs | mūnerātās | mūnerāta | |
ablative | mūnerātō | mūnerātā | mūnerātō | mūnerātīs | |||
vocative | mūnerāte | mūnerāta | mūnerātum | mūnerātī | mūnerātae | mūnerāta |