Perfect passive participle of murmurō (“murmur, mutter”).
murmurātus (feminine murmurāta, neuter murmurātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | murmurātus | murmurāta | murmurātum | murmurātī | murmurātae | murmurāta | |
genitive | murmurātī | murmurātae | murmurātī | murmurātōrum | murmurātārum | murmurātōrum | |
dative | murmurātō | murmurātae | murmurātō | murmurātīs | |||
accusative | murmurātum | murmurātam | murmurātum | murmurātōs | murmurātās | murmurāta | |
ablative | murmurātō | murmurātā | murmurātō | murmurātīs | |||
vocative | murmurāte | murmurāta | murmurātum | murmurātī | murmurātae | murmurāta |