neāpolītānus (feminine neāpolītāna, neuter neāpolītānum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | neāpolītānus | neāpolītāna | neāpolītānum | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna | |
genitive | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītānī | neāpolītānōrum | neāpolītānārum | neāpolītānōrum | |
dative | neāpolītānō | neāpolītānae | neāpolītānō | neāpolītānīs | |||
accusative | neāpolītānum | neāpolītānam | neāpolītānum | neāpolītānōs | neāpolītānās | neāpolītāna | |
ablative | neāpolītānō | neāpolītānā | neāpolītānō | neāpolītānīs | |||
vocative | neāpolītāne | neāpolītāna | neāpolītānum | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna |