neiztulkojošs (definite neiztulkojošais; adverb neiztulkojoši)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | neiztulkojošs | neiztulkojoši | neiztulkojoša | neiztulkojošas | |||||
genitive (ģenitīvs) | neiztulkojoša | neiztulkojošu | neiztulkojošas | neiztulkojošu | |||||
dative (datīvs) | neiztulkojošam | neiztulkojošiem | neiztulkojošai | neiztulkojošām | |||||
accusative (akuzatīvs) | neiztulkojošu | neiztulkojošus | neiztulkojošu | neiztulkojošas | |||||
instrumental (instrumentālis) | neiztulkojošu | neiztulkojošiem | neiztulkojošu | neiztulkojošām | |||||
locative (lokatīvs) | neiztulkojošā | neiztulkojošos | neiztulkojošā | neiztulkojošās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||