From Latin neonātus (“newborn”).
neonatus m (plural neonatussen or neonati, diminutive neonatusje n)
Probably a New Latin coinage of Ancient Greek νέος (néos) + nātus.
neonātus (feminine neonāta, neuter neonātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | neonātus | neonāta | neonātum | neonātī | neonātae | neonāta | |
genitive | neonātī | neonātae | neonātī | neonātōrum | neonātārum | neonātōrum | |
dative | neonātō | neonātae | neonātō | neonātīs | |||
accusative | neonātum | neonātam | neonātum | neonātōs | neonātās | neonāta | |
ablative | neonātō | neonātā | neonātō | neonātīs | |||
vocative | neonāte | neonāta | neonātum | neonātī | neonātae | neonāta |