obaurātus (feminine obaurāta, neuter obaurātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obaurātus | obaurāta | obaurātum | obaurātī | obaurātae | obaurāta | |
genitive | obaurātī | obaurātae | obaurātī | obaurātōrum | obaurātārum | obaurātōrum | |
dative | obaurātō | obaurātae | obaurātō | obaurātīs | |||
accusative | obaurātum | obaurātam | obaurātum | obaurātōs | obaurātās | obaurāta | |
ablative | obaurātō | obaurātā | obaurātō | obaurātīs | |||
vocative | obaurāte | obaurāta | obaurātum | obaurātī | obaurātae | obaurāta |