Present participle of obdūrō
obdūrāns (genitive obdūrantis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | obdūrāns | obdūrantēs | obdūrantia | ||
genitive | obdūrantis | obdūrantium | |||
dative | obdūrantī | obdūrantibus | |||
accusative | obdūrantem | obdūrāns | obdūrantēs obdūrantīs |
obdūrantia | |
ablative | obdūrante obdūrantī1 |
obdūrantibus | |||
vocative | obdūrāns | obdūrantēs | obdūrantia |
1When used purely as an adjective.