Perfect passive participle of oberrō (“wander, err”).
oberrātus (feminine oberrāta, neuter oberrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oberrātus | oberrāta | oberrātum | oberrātī | oberrātae | oberrāta | |
genitive | oberrātī | oberrātae | oberrātī | oberrātōrum | oberrātārum | oberrātōrum | |
dative | oberrātō | oberrātae | oberrātō | oberrātīs | |||
accusative | oberrātum | oberrātam | oberrātum | oberrātōs | oberrātās | oberrāta | |
ablative | oberrātō | oberrātā | oberrātō | oberrātīs | |||
vocative | oberrāte | oberrāta | oberrātum | oberrātī | oberrātae | oberrāta |