Future active participle of obfirmō.
obfirmātūrus (feminine obfirmātūra, neuter obfirmātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obfirmātūrus | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra | |
genitive | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūrī | obfirmātūrōrum | obfirmātūrārum | obfirmātūrōrum | |
dative | obfirmātūrō | obfirmātūrae | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | |||
accusative | obfirmātūrum | obfirmātūram | obfirmātūrum | obfirmātūrōs | obfirmātūrās | obfirmātūra | |
ablative | obfirmātūrō | obfirmātūrā | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | |||
vocative | obfirmātūre | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra |