Perfect passive participle of obfirmō.
obfirmātus (feminine obfirmāta, neuter obfirmātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obfirmātus | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta | |
genitive | obfirmātī | obfirmātae | obfirmātī | obfirmātōrum | obfirmātārum | obfirmātōrum | |
dative | obfirmātō | obfirmātae | obfirmātō | obfirmātīs | |||
accusative | obfirmātum | obfirmātam | obfirmātum | obfirmātōs | obfirmātās | obfirmāta | |
ablative | obfirmātō | obfirmātā | obfirmātō | obfirmātīs | |||
vocative | obfirmāte | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta |