oblātīcius (feminine oblātīcia, neuter oblātīcium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oblātīcius | oblātīcia | oblātīcium | oblātīciī | oblātīciae | oblātīcia | |
genitive | oblātīciī | oblātīciae | oblātīciī | oblātīciōrum | oblātīciārum | oblātīciōrum | |
dative | oblātīciō | oblātīciae | oblātīciō | oblātīciīs | |||
accusative | oblātīcium | oblātīciam | oblātīcium | oblātīciōs | oblātīciās | oblātīcia | |
ablative | oblātīciō | oblātīciā | oblātīciō | oblātīciīs | |||
vocative | oblātīcie | oblātīcia | oblātīcium | oblātīciī | oblātīciae | oblātīcia |