oblātīvus (feminine oblātīva, neuter oblātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oblātīvus | oblātīva | oblātīvum | oblātīvī | oblātīvae | oblātīva | |
genitive | oblātīvī | oblātīvae | oblātīvī | oblātīvōrum | oblātīvārum | oblātīvōrum | |
dative | oblātīvō | oblātīvae | oblātīvō | oblātīvīs | |||
accusative | oblātīvum | oblātīvam | oblātīvum | oblātīvōs | oblātīvās | oblātīva | |
ablative | oblātīvō | oblātīvā | oblātīvō | oblātīvīs | |||
vocative | oblātīve | oblātīva | oblātīvum | oblātīvī | oblātīvae | oblātīva |