Perfect passive participle of oblectō (“delight, amuse”).
oblectātus (feminine oblectāta, neuter oblectātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oblectātus | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta | |
genitive | oblectātī | oblectātae | oblectātī | oblectātōrum | oblectātārum | oblectātōrum | |
dative | oblectātō | oblectātae | oblectātō | oblectātīs | |||
accusative | oblectātum | oblectātam | oblectātum | oblectātōs | oblectātās | oblectāta | |
ablative | oblectātō | oblectātā | oblectātō | oblectātīs | |||
vocative | oblectāte | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta |