Future active participle of oblīmō.
oblīmātūrus (feminine oblīmātūra, neuter oblīmātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oblīmātūrus | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra | |
genitive | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūrī | oblīmātūrōrum | oblīmātūrārum | oblīmātūrōrum | |
dative | oblīmātūrō | oblīmātūrae | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | |||
accusative | oblīmātūrum | oblīmātūram | oblīmātūrum | oblīmātūrōs | oblīmātūrās | oblīmātūra | |
ablative | oblīmātūrō | oblīmātūrā | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | |||
vocative | oblīmātūre | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra |