Perfect passive participle of oblīmō.
oblīmātus (feminine oblīmāta, neuter oblīmātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | oblīmātus | oblīmāta | oblīmātum | oblīmātī | oblīmātae | oblīmāta | |
genitive | oblīmātī | oblīmātae | oblīmātī | oblīmātōrum | oblīmātārum | oblīmātōrum | |
dative | oblīmātō | oblīmātae | oblīmātō | oblīmātīs | |||
accusative | oblīmātum | oblīmātam | oblīmātum | oblīmātōs | oblīmātās | oblīmāta | |
ablative | oblīmātō | oblīmātā | oblīmātō | oblīmātīs | |||
vocative | oblīmāte | oblīmāta | oblīmātum | oblīmātī | oblīmātae | oblīmāta |