Perfect passive participle of obliterō.
obliterātus (feminine obliterāta, neuter obliterātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obliterātus | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta | |
genitive | obliterātī | obliterātae | obliterātī | obliterātōrum | obliterātārum | obliterātōrum | |
dative | obliterātō | obliterātae | obliterātō | obliterātīs | |||
accusative | obliterātum | obliterātam | obliterātum | obliterātōs | obliterātās | obliterāta | |
ablative | obliterātō | obliterātā | obliterātō | obliterātīs | |||
vocative | obliterāte | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta |