obovātus (feminine obovāta, neuter obovātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obovātus | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta | |
genitive | obovātī | obovātae | obovātī | obovātōrum | obovātārum | obovātōrum | |
dative | obovātō | obovātae | obovātō | obovātīs | |||
accusative | obovātum | obovātam | obovātum | obovātōs | obovātās | obovāta | |
ablative | obovātō | obovātā | obovātō | obovātīs | |||
vocative | obovāte | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta |