Future active participle of obsignō.
obsignātūrus (feminine obsignātūra, neuter obsignātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obsignātūrus | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra | |
genitive | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūrī | obsignātūrōrum | obsignātūrārum | obsignātūrōrum | |
dative | obsignātūrō | obsignātūrae | obsignātūrō | obsignātūrīs | |||
accusative | obsignātūrum | obsignātūram | obsignātūrum | obsignātūrōs | obsignātūrās | obsignātūra | |
ablative | obsignātūrō | obsignātūrā | obsignātūrō | obsignātūrīs | |||
vocative | obsignātūre | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra |