Perfect passive participle of obstinō (“persist in”), from ob- (“by”) + *stinare, a verb related to sto (“I stand”).
obstinātus (feminine obstināta, neuter obstinātum, comparative obstinātior, superlative obstinātissimus, adverb obstinātē); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | obstinātus | obstināta | obstinātum | obstinātī | obstinātae | obstināta | |
Genitive | obstinātī | obstinātae | obstinātī | obstinātōrum | obstinātārum | obstinātōrum | |
Dative | obstinātō | obstinātō | obstinātīs | ||||
Accusative | obstinātum | obstinātam | obstinātum | obstinātōs | obstinātās | obstināta | |
Ablative | obstinātō | obstinātā | obstinātō | obstinātīs | |||
Vocative | obstināte | obstināta | obstinātum | obstinātī | obstinātae | obstināta |