Perfect passive participle of obtegō.
obtēctus (feminine obtēcta, neuter obtēctum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtēctus | obtēcta | obtēctum | obtēctī | obtēctae | obtēcta | |
genitive | obtēctī | obtēctae | obtēctī | obtēctōrum | obtēctārum | obtēctōrum | |
dative | obtēctō | obtēctae | obtēctō | obtēctīs | |||
accusative | obtēctum | obtēctam | obtēctum | obtēctōs | obtēctās | obtēcta | |
ablative | obtēctō | obtēctā | obtēctō | obtēctīs | |||
vocative | obtēcte | obtēcta | obtēctum | obtēctī | obtēctae | obtēcta |