Perfect passive participle of obtenebrō.
obtenebrātus (feminine obtenebrāta, neuter obtenebrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtenebrātus | obtenebrāta | obtenebrātum | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrāta | |
genitive | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrātī | obtenebrātōrum | obtenebrātārum | obtenebrātōrum | |
dative | obtenebrātō | obtenebrātae | obtenebrātō | obtenebrātīs | |||
accusative | obtenebrātum | obtenebrātam | obtenebrātum | obtenebrātōs | obtenebrātās | obtenebrāta | |
ablative | obtenebrātō | obtenebrātā | obtenebrātō | obtenebrātīs | |||
vocative | obtenebrāte | obtenebrāta | obtenebrātum | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrāta |