Perfect participle of obtestor
obtestātus (feminine obtestāta, neuter obtestātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtestātus | obtestāta | obtestātum | obtestātī | obtestātae | obtestāta | |
genitive | obtestātī | obtestātae | obtestātī | obtestātōrum | obtestātārum | obtestātōrum | |
dative | obtestātō | obtestātae | obtestātō | obtestātīs | |||
accusative | obtestātum | obtestātam | obtestātum | obtestātōs | obtestātās | obtestāta | |
ablative | obtestātō | obtestātā | obtestātō | obtestātīs | |||
vocative | obtestāte | obtestāta | obtestātum | obtestātī | obtestātae | obtestāta |