Perfect passive participle of obtrectō.
obtrectātus (feminine obtrectāta, neuter obtrectātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtrectātus | obtrectāta | obtrectātum | obtrectātī | obtrectātae | obtrectāta | |
genitive | obtrectātī | obtrectātae | obtrectātī | obtrectātōrum | obtrectātārum | obtrectātōrum | |
dative | obtrectātō | obtrectātae | obtrectātō | obtrectātīs | |||
accusative | obtrectātum | obtrectātam | obtrectātum | obtrectātōs | obtrectātās | obtrectāta | |
ablative | obtrectātō | obtrectātā | obtrectātō | obtrectātīs | |||
vocative | obtrectāte | obtrectāta | obtrectātum | obtrectātī | obtrectātae | obtrectāta |