Perfect passive participle of obterō
obtrītus (feminine obtrīta, neuter obtrītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtrītus | obtrīta | obtrītum | obtrītī | obtrītae | obtrīta | |
genitive | obtrītī | obtrītae | obtrītī | obtrītōrum | obtrītārum | obtrītōrum | |
dative | obtrītō | obtrītae | obtrītō | obtrītīs | |||
accusative | obtrītum | obtrītam | obtrītum | obtrītōs | obtrītās | obtrīta | |
ablative | obtrītō | obtrītā | obtrītō | obtrītīs | |||
vocative | obtrīte | obtrīta | obtrītum | obtrītī | obtrītae | obtrīta |