Perfect passive participle of obtūrō (“stop up”).
obtūrātus (feminine obtūrāta, neuter obtūrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtūrātus | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |
genitive | obtūrātī | obtūrātae | obtūrātī | obtūrātōrum | obtūrātārum | obtūrātōrum | |
dative | obtūrātō | obtūrātae | obtūrātō | obtūrātīs | |||
accusative | obtūrātum | obtūrātam | obtūrātum | obtūrātōs | obtūrātās | obtūrāta | |
ablative | obtūrātō | obtūrātā | obtūrātō | obtūrātīs | |||
vocative | obtūrāte | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta |