From obtūsus.
obtūsātus (feminine obtūsāta, neuter obtūsātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtūsātus | obtūsāta | obtūsātum | obtūsātī | obtūsātae | obtūsāta | |
genitive | obtūsātī | obtūsātae | obtūsātī | obtūsātōrum | obtūsātārum | obtūsātōrum | |
dative | obtūsātō | obtūsātae | obtūsātō | obtūsātīs | |||
accusative | obtūsātum | obtūsātam | obtūsātum | obtūsātōs | obtūsātās | obtūsāta | |
ablative | obtūsātō | obtūsātā | obtūsātō | obtūsātīs | |||
vocative | obtūsāte | obtūsāta | obtūsātum | obtūsātī | obtūsātae | obtūsāta |