Perfect passive participle of occultō (“conceal, hide”).
occultātus (feminine occultāta, neuter occultātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | occultātus | occultāta | occultātum | occultātī | occultātae | occultāta | |
genitive | occultātī | occultātae | occultātī | occultātōrum | occultātārum | occultātōrum | |
dative | occultātō | occultātae | occultātō | occultātīs | |||
accusative | occultātum | occultātam | occultātum | occultātōs | occultātās | occultāta | |
ablative | occultātō | occultātā | occultātō | occultātīs | |||
vocative | occultāte | occultāta | occultātum | occultātī | occultātae | occultāta |