Perfect passive participle of ōminor
ōminātus (feminine ōmināta, neuter ōminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ōminātus | ōmināta | ōminātum | ōminātī | ōminātae | ōmināta | |
genitive | ōminātī | ōminātae | ōminātī | ōminātōrum | ōminātārum | ōminātōrum | |
dative | ōminātō | ōminātae | ōminātō | ōminātīs | |||
accusative | ōminātum | ōminātam | ōminātum | ōminātōs | ōminātās | ōmināta | |
ablative | ōminātō | ōminātā | ōminātō | ōminātīs | |||
vocative | ōmināte | ōmināta | ōminātum | ōminātī | ōminātae | ōmināta |